Smilšu spēles terapija

Pirmssākumos smilšu spēles metodi vairāk attiecināja un pielietoja darbam ar bērniem. Taču laikā gaitā tā kļuvusi par radošu terapijas metodi, ko pielieto arī darbā ar pieaugušajiem. Spēle ar smiltīm un miniatūrām figūrām palīdz pietuvoties un ielūkoties cilvēka emocionālajā pasaulē - kad vārdos grūti aprakstāmās un neapzinātās jūtas un domas tiek izpaustas caur tēlu un simbolu valodu. Iemācoties rast harmoniju smilšu bildē, tiek iegūta pieredze veiksmīgākai mijiedarbībai ar apkārtējo pasauli. No malas raugoties smilšu spēle var šķist kā nenopietna parotaļāšanās, taču būtībā tas ir nopietns un atbildīgs darbs dvēseles dziļāko jūtu līdzsvarošanā un dziedināšanā. Smilšu spēļu terapija var palīdzēt gadījumos, ja ir: - traumatiski pārdzīvojumi ( tuva cilvēka nāve, pēkšņa stresa situācija; dzīvesvietas maiņa u.c.); - emocionālas problēmas (zems pašvērtējums, nedrošība, adaptācijas grūtības u.c.), depresija; - grūtības saprast sevi un citus, veidot attiecības ar citiem; - ģimenes attiecību problēmas ( šķiršanās, jauna ģimenes locekļa ienākšana ģimenē u.c.); - neirozes, stostīšanās, tiki, nakts bailes, murgi, fobijas; - enurēze un enkoprēze; - somatiskās saslimšanas, kuru pamatā ir psihogēns cēlonis; - sadzīvošana ar hronisku saslimšanu; - uzvedības grūtības, hiperaktivitāte; - mācību un saskarsmes grūtības skolā. Smilšu spēles terapiju var pielietot bērniem apmēram no 4 gadu vecuma (reizēm jau agrāk) un pieaugušajiem. Ja darbs norit ar bērnu, tad vecākiem jārēķinās, ka arī viņiem šajā procesā jāiesaistās. Parasti, pirms uzsāk darbu ar bērnu, psihologam ir nepieciešama saruna ar vecākiem, lai pārrunātu jautājumus, kas skar bērna attīstību un grūtības, ar kurām bērns vai ģimene ir saskārusies, kā arī vecāku gaidas no terapijas procesa. Tāpat arī procesa laikā periodiski notiek konsultācijas vecākiem.